Cēsis patiesi ir ne tikai viena no vecākajām, bet arī viena no visskaistākajām Latvijas pilsētām. Bagātināta ar gleznainām ainavām un liecībām par pagātni, kas iemieso gan intriģējošu senatnes sajūtu, gan mūsdienu pašcieņu.
Cēsis un tās rajons ir viens no vispievilcīgākajiem pieturpunktiem Vidzemes apceļotājiem. Visu gadskārtējo gadu laikā Cēsis apmeklē cilvēkus, kuri novērtē vēsturisko un kultūras mantojumu, ainavas dabas skaistumu un mierīgu mazpilsētu dzīves ritmu.
Kopš seniem laikiem Cēsis ir pazīstams kā pilsēta, bagāta ar savu kultūras un vēsturisko mantojumu, mākslas dārgumiem un izcilām kultūras tradīcijām, un no ceļotāju acīm tā nav slēpta. Cēsu rajona vērtības, uz kurām balstās nākotne, ir kultūra, izglītība, tūrisms un radošā uzņēmējdarbība.
Cēsis – tā ir svinības – laikmetīgās mākslas izstādes Cēsu mākslas festivāla laikā, viduslaiku pasākumi un bruņinieki viduslaiku festivālā, kā arī siltie vasaras vakari koncerti brīvdabas estrādē Pils Parkā. Cēsis – viena no skaistākajām Latvijas pilsētām. Vasarā tas kārdina Gaujas ielejas nepatīkamo raksturu, viduslaiku elpu un mūsdienu mākslu, un ziemā aicina mūs apmeklēt lielāko slēpošanas centru Baltijā, kas pārsteidz ar dažādiem sliežu ceļiem un garāko nogāzi novads.
Cēsis tika dibināts 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Saskaņā ar pierādījumiem, Cēsis tika apdzīvots no ceturtā gadsimta. Livonijas ordeņa laikos tas strauji pieauga, kad pilsēta kļuva par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes attīstības galveno centru. 1323. gadā Cēsis saņēma pilsētas tiesības. Kopš 14. gadsimta Cēsis ir Hanzas savienības biedrs. Kopš 19. gadsimta beigām Cēsis ir pazīstams kā mākslas kultūras un atpūtas centrs, un tagad Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs reģionālajā un nacionālajā līmenī. Cēsu kultūras vidi ietekmē kultūras un vēstures mantojums, ko veido Cēsu viduslaiku pils, Cēsu vecpilsēta ar pārējo ielu tīklu, mūra, senās muižas un koka villas, kas uzceltas Gaujas krastos.