Finansiālās saistības var atmaksāt, izmantojot dažādas pieejas, taču visbiežāk izvēle ir starp divām stratēģijām, sākot ar dārgāko parādu vai vispirms nokārtojot mazāko atlikumu. Abas metodes palīdz pakāpeniski samazināt kredītsaistības, tomēr tās atšķiras pēc finansiālā ieguvuma, motivācijas un piemērotības konkrētai situācijai.
Pirms izvēles pārskati visus ienākumus, izdevumus un saistības vismaz par diviem vai trim iepriekšējiem mēnešiem. Aprēķinā iekļauj arī mājokļa, komunālos, pārtikas, transporta, kredītu un auto līzinga maksājumus, kā arī neregulārus tēriņus, piemēram, auto remontu, apdrošināšanu un dāvanas.
Divas parādu atmaksas pieejas
Abas stratēģijas sākas ar vienu un to pašu principu, visiem kredītiem turpini veikt minimālos maksājumus, bet papildu summu novirzi vienai izvēlētai saistībai. Izšķirošais jautājums ir, pēc kāda kritērija izvēlēties šo prioritāro parādu.
Sāc ar dārgāko parādu
Šajā pieejā vispirms nosaki saistību ar augstāko procentu likmi. Papildu naudu novirzi šim kredītam, kamēr pārējiem turpini veikt noteiktos minimālos maksājumus.
Kad dārgākais parāds ir pilnībā atmaksāts, tā līdzšinējo maksājumu pievieno nākamajai saistībai ar augstāko procentu likmi. Šo procesu atkārto, līdz visi kredīti ir nokārtoti.
Lai izvēle būtu pamatota, izveido pilnu saistību sarakstu ar atlikumu, procentu likmi, ikmēneša maksājumu un termiņu. Ja maksājumu ir daudz, vari izvērtēt arī kredītu apvienošana bez ķīlas iespēju, salīdzinot kopējo atmaksājamo summu, komisijas maksas un līguma termiņu.
Sāc ar mazāko atlikumu
Šajā stratēģijā prioritāti piešķir kredītam ar mazāko atlikušo summu neatkarīgi no procentu likmes. Pārējiem kredītiem veic minimālos maksājumus, bet visu pieejamo papildu summu novirzi mazākā parāda dzēšanai.
Kad mazākais parāds ir nokārtots, atbrīvoto maksājumu pievieno nākamajai mazākajai saistībai. Tādējādi katrs nākamais solis kļūst finansiāli lielāks, pat ja ienākumi nav mainījušies.
Šī pieeja labi darbojas, ja nepieciešams ātri redzams progress. Lai rezultāts nepazustu ikdienas tēriņos, jau sākumā vienojies ar sevi, ka pēc katra atmaksāta parāda tā maksājuma summa turpinās novirzīties nākamajai saistībai.
Pieeju stiprās un vājās puses
Izvēloties stratēģiju, jāņem vērā ne tikai matemātiskais ieguvums, bet arī tas, cik viegli pieeju būs ievērot ilgākā laikā. Finanšu plāns būs noderīgs tikai tad, ja tas iederēsies tavā budžetā un ikdienas paradumos.
Dārgākā parāda priekšrocības
Dārgākā parāda prioritizēšana parasti samazina kopējo procentos samaksāto summu. Tā ir īpaši izdevīga, ja vienai no saistībām ir būtiski augstāka likme nekā pārējiem kredītiem.
Šī metode ir racionāla arī tad, ja kredītiem ir mainīgas procentu likmes vai dažādi papildu nosacījumi. Tomēr sākotnēji rezultāts var nebūt pamanāms, jo visdārgākajam parādam ne vienmēr ir mazākais atlikums.
Tāpēc šī pieeja prasa pacietību un konsekvenci. Ja vienlaikus nav izveidota vismaz neliela rezerve neparedzētiem tēriņiem, viens auto remonts vai steidzams veselības aprūpes izdevums var radīt nepieciešamību aizņemties atkārtoti.
Mazākā parāda priekšrocības
Mazākā atlikuma dzēšana ļauj ātrāk pabeigt vienu saistību. Tas sniedz psiholoģisku gandarījumu un padara progresu viegli pamanāmu, kas var palīdzēt saglabāt motivāciju.
Šī metode ir piemērota cilvēkiem, kuriem ir svarīgi redzēt konkrētus rezultātus jau pirmajos mēnešos. Samazinoties aktīvo maksājumu skaitam, ikdienas budžets kļūst vienkāršāk pārskatāms.
Tās galvenais trūkums ir iespēja pārmaksāt vairāk procentos nekā dārgākā parāda prioritizēšanas gadījumā. Lai to kompensētu, saglabā skaidru plānu, nepārtrauc minimālos maksājumus un neizmanto atbrīvoto naudu jauniem pirkumiem.
Kurš variants tev piemērots?
Dārgāko parādu izvēlies tad, ja galvenais mērķis ir samazināt kopējās kredīta izmaksas un vari ilgstoši ievērot vienu plānu. Mazākā atlikuma pieeja būs piemērotāka, ja tev svarīgāka ir ātra uzvara, vienkāršāka maksājumu pārvaldība un papildu motivācija.
Neatkarīgi no izvēlētās stratēģijas atstāj budžetā vietu neparedzētajam un sāc veidot nelielu drošības rezervi. Tā nav paredzēta atvaļinājumam vai ikdienas pirkumiem, bet izdevumiem, kurus nevarēji laikus ieplānot.
Praktiski vari rīkoties 90 dienu plānā, pirmajās 30 dienās apkopo finanses un atcel neizmantotus pakalpojumus, nākamajās 30 dienās izvērtē kredītu nosacījumus, bet trešajās 30 dienās automatizē maksājumu parādam vai uzkrājumam. Budžetā vēlams pārbaudīt arī ārējo risku ietekmi, piemēram, naftas cenu ietekme uz ikdienas izdevumiem un iespējamu procentlikmju pieaugumu.